Pastāv dažāda veida motori, kuriem lietošanas laikā, pat ar citu aprīkojumu, tiek ģenerēta enerģija. Līdzstrāvas motori bez sukas rada līdzstrāvas enerģiju, un daudzas ierīces, izvēloties motoru, dod priekšroku šim motoram. Bet motoram jābūt normāla ātruma diapazonā, lai nodrošinātu tā normālu izmantošanu. Kādas ir tā ātruma mērīšanas metodes?
1. Halles efekta principa ātruma mērīšanas metode
Bezkontaktu līdzstrāvas motora rotējošā vārpsta virza magnētisko tēraudu uz vārpstas, lai tā pagrieztos, tādējādi mainot magnētiskā lauka lielumu. Halles ķēde pārveido magnētiskā lauka izmaiņas impulsa signālā, kas tiek pastiprināts un izveidots, lai izvadītu taisnstūra impulsa signālu. Mainoties ātrumam, mainīsies arī izejas impulsa frekvence. Tādējādi tiek iegūts motora griešanās ātrums.
2. Fotoelektriskā ātruma mērīšanas metode
Izmantojot režģa disku un fotoelektriskos vārtus, izveido ātruma mērīšanas sistēmu. Kad bezkontaktu līdzstrāvas motors virza režģa disku, lai tas rotētu caur transmisijas daļu, ātruma fotoelektriskie vārti iegūst impulsu signālu virkni. Šos impulsu signālus koordinē divi vienas mikroshēmas mikrodatora taimeri / skaitītāji, viens skaitīšana un viens laika noteikšana. Aprēķiniet impulsu skaitu laika vienībā m, pēc vienības konvertēšanas varat aprēķināt motora griešanās ātrumu.
Bezkontakta līdzstrāvas motora ātrums ir saistīts ar motora un cita aprīkojuma kalpošanas laiku. Motora ātrums nedrīkst būt ne pārāk ātrs, ne pārāk lēns. Mērot ātrumu, kamēr tā ātrums ir normas robežās, parasti nav problēmu to izmantot ilgu laiku.
